Šis pilskalns ir vienīgais, kurš ir sakopts un labi apsaimniekots. Šo apvidu, kur atrodas Upenieku pilskalns apsaimnieko arhitekts Kaspars Rikards. Apsaimniekotā vieta ir ļoti labi uzturēta un viegli pieejama, bet jāņem vērā, ka tas ir privātīpašums.

     Pie šī pilskalna atrodas akmens, ko arheologs uzskata par karaļa gultu, bet tas ir tikai pieņēmums. Akmenim ir izteikta gultas forma- tā vien gribētos tajā atgulties. Pilskalns veidots apmēram uz 2 - 3 terasēm un skats bijis pavērsts uz mazu, mākslīgi izraktu dīķīti, kurš atradās tieši pirms upes. Kaimiņu zemes īpašnieki netālu uzcēluši HES, tāpēc dīķis ir uzplūdis.
     No J. Urtāna 1994. g. apraksta „Nīkrāces pilskalns iekārtots Šķērveles upes krastā, kur krasts ir īpaši stāvs. Te izveidojusies zemes mēle, kurai vienā pusē ir Šķērveles upes ieleja, bet pretējā pusē- slapjā grava. Zemes mēle iekārtojot pilskalnu, norobežota ar apmēram 4 km augstu lokveida valni. Ziemeļu daļā pret slapjo leju valnis pazeminās un, liekas, te tas ir palīdzināts. Ārpus vaļņa ir grāvja veida iedziļinājums, no kura ņemtā zeme, šķiet, uzmesta valnī. Šajā iedziļinājumā ir vairākas jaunos laikos raktas, tagad arī aizaugušas bedres. Tādas ir arī pilskalnu plakumā un Šķerveles upes kraujā. Pilskalna ziemeļaustrumu daļā zemes sastāvs ir māls; valnī zeme ir tumšāka. Uz vaļņa ir vairākas nolūzušas apses. Arī viss pārējais kalns un tā apkārtne ieaugusi kokos zem kuriem ir biezs pamežs.
     Nīkrāces pilskalns atbilst valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statusam.
     Nīkrāces pilskalna apkārtne ir ļaužu pamesta. Pie pieminekļa var nokļūt, ejot no pamestās Ladiņu aitu fermas pāri nepļautām pļavām. Attālums no fermas līdz pilskalnam - apmēram kilometrs.